Pasmaidi, jo tā ir OTRĀ lieta, ko tu vari darīt ar savām lūpiņām.
Ja es tev bušu vajadzīga, klusi pačuksti vējam! Čuksts pārvērtīsies putnā, pacelsies padebešos un atlidos pie manis...
Tava elpa uz manām lūpām,
Birst kā rožu lapas,
Un tavas rokas tik maigi skar mani
Kā silti un saulaini saules stari.
Es neēdu brokastis, jo domāju pat tevi,
Es neēdu pusdienas, jo domāju par tevi,
Es neēdu vakariņas, jo domāju par tevi,
Es nevarēju aizmigt, jo gribēju ēst.
Es Tev sūtu trīs bučiņas: 1.būs paklausīga - lidos, kur teikšu (uz vaidziņa); 2.protams kaut ko sajauks, bet trāpīs kaut kur blakus; 3.ir baigā palaidne un tā būs jānoķer Tev pašam.
Tikai viens skatiens Tavs, Spēj manu sirdi sasildīt! Tikai viens pieskāriens, Un es nespēju sevi savaldīt!
Paši siltākie vēji, Pašas visskaistākās sniegpārsliņas, Vismīļākie vārdi, Vissaldākās bučiņas, Viskrāšņākkie ziedi, Lai tas viss - tikai tev.
Es gribu tavās acīs lūkoties, Tavu lūpu siltumu uz savējām just. Kaut saujiņu laimes, sev sirdī nest. Ne mirkli, no prāta tevi neizmest.
Es gribu Tevi Kā sniegpārslu aukstu, Sasildīt plaukstā, Lai Tu izkustu laimē.
Es šonakt domāšu par tevi tikai vien, No tava smaguma man visi prāti pilni. Rau, mēness bāls caur melniem zariem skrien Un met pa kailo dārzu blāzmas vilni! Es šonakt domāšu par tevi vien.
Ja skūpsts būtu lietus lāse, Es aizsūtītu tev negaisu, Ja apkampiens būtu sekunde, Es aizsūtītu tev stundas, Ja smaids būtu ūdens, Es aizsūtītu tev jūru...
Mēs katrs esam engelītis ar vienu spārniņu. Lai varētu lidot, mums vajag apskauties...
Es jūtu tikai tevi, Tavus pieskārienus maigos, Saldi teiktos vārdus... Tu esi man dzīve, Manas jūtas, Mani sapņi neizsapņotie, Vārdi neizteiktie...
